11/08/2026
Es bieži aizdomājos par to, cik neparedzama mēdz būt dzīve…
Ir lietas, kuras ļoti gribas piedzīvot. Tu par tām domā, iztēlojies, kā tas varētu būt, bet neko īpaši nesteidzini. Vienkārši turpini ar atvērtu sirdi darīt to, ko dari, satikt cilvēkus, būt atvērts iespējām un ļauj dzīvei notikt.
Arī šis bija viens no tiem mazajiem sapņiem - šajā vasarā iemūžināt koncertu.
Un tad viss notika tik ātri, ka pašai vēl tagad gribas pasmaidīt.
Viena saruna.
Viens cilvēks.
Viena iespēja.
Un pēkšņi es stāvēju tur ar kameru rokās.
Tas man atgādināja, cik milzīga vērtība ir cilvēkiem, kurus satiekam savā ceļā. Cik daudz durvju dzīvē atver nevis nejaušības, bet uzticēšanās. Tas, ka kāds par Tevi atceras. Tas, ka kāds pasaka: “Es zinu cilvēku, kurš to var izdarīt.”
Un laikam tieši tāpēc es arvien vairāk novērtēju to, ko daru. Ne jau tikai fotogrāfiju dēļ, bet tāpēc, ka tas mani aizved vietās, kur pati nekad nebūtu aizdomājusies nonākt. Tas ļauj būt klāt mirkļos, kurus atcerēšos visu mūžu. Un iedod sajūtu, ka dzīve ir daudz plašāka, nekā biju iedomājusies.
Par šādiem mirkļiem, kad sapņi piepildās, gribas pateikt vienu vārdu - Paldies!🤍
Jūsu priekšā - brīnišķīgā grupa “PĒCNĀCĒJI”
Paldies Agate Krista Balode 🫶🏼
Aiz kameras - Fotogrāfe Ieva Lippe
Kāds bija Tavs pēdējais sapnis, kurš īstenojās?✨
