15/04/2021
Skaistās, pūkainās sniega pārsliņas zemi klāj ziemas baltajos palagos...
Šī ziema man ļoti atgādināja bērnību un tās sniegotās, baltās ziemas, kad pa, līdz ceļiem sasnigušajām takām, bridu es uz skolu. Joprojām atmiņā tik spilgti palicis tās smalkās, skaistās sniega uguntiņas, kuras kā zvaigznītes vizuļoja lielajā plašumā...
Katrs solis tik sulīgi un kraukšķīgi čirkstēja zem mazā bērna smagajām zābaku zolēm...
Ak, un tie piesnugušie koki, kā karaļi un karalienes tērpās savos krašņajos uzvalkos un kleitās...
Brīžiem, ejot uz skolu, gadījās, ka nokavēju skolu. Es biju "negribīgi iemaldījusies" pasaku valstībā, no kuras izkļūt, acīmredzamot, nebija tik viegli.
Arī tagad, kā pieaugušais, es varu izkust ziemas burvībā... Es, kā izbadējies vilks, ķeru katru ziemas kripatiņu, ko nu te, Dānijā, var noķert.
No rīta varu pamosties, un, ja redzu ārā snieg, ķeru mobilo līdzi un skrienu iemūžināt šos dievīgos skatus...
Pats labākais, ka maniem puišiem ir tāpat. Viņi var jūsmot, it kā būtu ieraudzījuši vislielāko pasaules brīnumu... Pirmais, kad uzsnieg sniedziņš, mums tas noteikti jānogaršo... Pēc tam jāizpikojas ar basām kājām, vislabāk vēl ar rīta pidžamu mugurā 🤩 kur nu vēl visi sniegavīra rituāli, vizināšanās ar kamaniņām un tā es varētu turpināt un turpināt.
Ak, kā es mīlu īstu ziemu, to zina tikai mana sirds ❄️💙
Visas bildes manis bildētas.